-Tu izbaudi to, ka esi tik slavena, pateicoties seriālam Gossip Girl?
Bleika: Pēdējā laikā esmu pārliecinājusies, ka aktierspēle - tā ir pieredze, kas man liek justies pārliecinātākai un es iepazīstu sevi no cita skatpunkta.
-Tevi nemūlsina, tas ko ir sasniedzis seriāls un tā milzīgā popularitāte, kas tagad ir dota seriāla aktieriem?
Bleika: Vispār nē, jo es jau no sākuma zināju, ka grāmata, pēc kuras motīviem ir uzņemts seriāls, ir ļoti populāra. Tāpēc, jautājums radās vai viņi spēs uzņemt pārsteidzošu seriālu, kas piesaistīs skatītājus. Džošs Švarcs savu darbu izdarīja lieliski un viņam izdevās.
-Pirmo reizi tu atteicies atveidot Serēnas lomu. Kāpēc radās tādas šaubas?
Bleika: Kad man pirmo reizi piedāvāju lomu, es atteicos, tāpēc, ka negribēju saistības ar televīziju. Līgumā tika minēts, ka man būs jāatveido viena un tā pati loma, 5 gadu garumā. Tas noteikti maisītu man filmēties kino filmās, jo tas bija mans sākotnējais mērķis. Es domāju, ka vislabākais vecums, lai filmētos Holivudā ir tad, kad tev ir 20 gadi. Bet beigās, es piekrītu Serēnas lomai, jo seriāla scenārijs bija ļoti labs un producenti man atļāva ņemt pārtraukumus, lai es varētu filmēties citos projektos. Tas atviegloja mana lēmuma pieņemšanu un viss iznāca labi.
-Tu esi uzaugusi San Fernando Losandželosā. Vai nebija dīvaini pārvākties uz Ņujorku?
Bleika: Tās ir divas dažādas pilsētas, bet man patīk Ņujorka. Šeit ir tik daudz kūltūrisku mantojumu. Šeit ir ne tikai muzeji, teātri, veikali, bet arī vētraina dzīve kopumā. Ik katram Ņujorkas stūrim piemīt sava īpašā burvība un skaistums. Mana dzīve ir ļoti mainījusies, kopš esmu šeit. Bet vēl vairāk ir mainījies mans ģērbšanās stils. Es no ielas stila esmu pārgājusi uz Chanel!
-Pirms tam tu par modi neinteresējies?
Bleika: Arī pirms Ņujorkas, es ļoti daudz zināju par drēbēm, tāpēc, ka mana mamma agrāk bija modele un viņa bieži mani ņēma līdzi iepirkties. Viņa man aizliedza nēsāt džinsus un platus kreklus. Bet tik līdz man radās izdevība ģērbties skaisti, pateicoties seriālam, es daudz vairāk esmu sākusi pievērsties jaunākajām modes tendencēm. Tagad es nevaru iziet uz ielas "nekāda", tāpēc, ka fotogrāfi ir visur.
-Tu ģērbies kā Serēna, kad dodies pastaigā pa pilsētu?
Bleika: Jūs uzdevāt ļoti labu jautājumu, jo esmu nonākusi pie secinājuma, ka mēs ģērbjamies gandrīz vienādi. Manā skapī atrodas puse no Serēnas drēbēm! Kad es tikko ierados Ņujorkā, es ģērbos ļoti vienkārši un nepiedomājot pie tā ko velku. Bet ja dzīvo Ņujorkā, tad tas nav tik vienkārši. Lielākā daļa sieviešu, kuras jūs redzat uz ielas, nēsā ādas žaketes, dizaineru džinsus un stilīgas somas. Tā ir kā uniforma!
-Kas tev vēl ir līdzīgs ar Serēnu, izņemot gaumi uz apģērbiem?
Bleika: Man ar viņu ir maz kopīga. Serēna bieži vien ir daudz perversāka un viltīgāka, nekā es. Es esmu ļoti kautrīga un nekad nevarētu būt viņa, pat ja to ļoti vēlētos. Tāpēc man patīk atveidot Serēnas lomu - tas ir tik interesanti atveidot lomu, kas ir prestatā tev pašai. Tā ir pilnīga transformācija citā cilvēkā, kurš tu nekad nevarētu būt. Tas rada diezgan lielu baudas sajūtu. Būt par Serēnu bieži vien ir ļoti baismīgi.
-Kas tevi piesaista un kas biedē Serēnā?
Bleika: Viņa ir daļa no pasaules, kas izceļās uz pelēkās masas un kurai nav robežu. Viņas dzīves stils ir neiedomājams un daudziem nepieņemams. Bet es jūtu, ka mēs esam saistītas, jo Serēna cenšas atrast sevi un cīnās ar to, lai viņu pieņem tādu, kāda viņa ir. Es domāju, ka katram ir gadījies nonākt tenku aplenkumā, ko ir radījuši skaudīgi cilvēki. Kad es biju pusaudze es tiku pieņemta skolas korī. Es nebiju labākā dziedātāja, bet atšķīros ar savu entuziasmu un ja es kaut ko daru, tad no visas sirds. Tāpēc es arī tiku izvēlēta dziedāt korī. Bet viena no bērniem, kuru nepaņēma, vecāki palaida baumas, ka manējie ir samaksājuši. Daudzi noticēja šīm baumām un tāpēc es zaudēju ļoti daudz draugu, tieši tajā brīdī. Tā es iegūstu dzīves pieredzi un tāpēc saprotu, ka Serēnai dažu labu brīdi arī ir grūti.
-Vai tev kādreiz ir maisījusi Serēnas vieglprātīgā uzvedība un vētrainā dzīve?
Bleika: Dzīvē Ņujorkā dažbrīd man maisa! Tāpēc, ka esmu uzaugusi ziemeļu puslodes daļā, kurā mīt konservatīvisms, tas man ir ielikts no vecākiem. Es neizdabāju savām velmēm. Es neeju piedzerties vai dejot līdz rītam klubos. Es labāk sēdēšu mājās un uzcepšu cepumus saviem draugiem, nevis tusēšos naktsklubos. Serēna un es - esam divas dažādas būnes, šajā jomā!
- Kas tev viņā visvairāk nepatīk?
Bleika: Serēna atļauj sevi pieķert tādās situācijās, kurās viņai nevajadzētu būt. Vēl viņa ļoti daudz melo sev un citiem. Trešajā sezonā viņa cenšas mainīties un kļūt godīgāka pret sevi un citiem. Bet, lai tas notiktu viņai ir jābeidz melot un jākļūst tādai, kāda viņa vēlētos būt, bet viņai ne vienmēr sanāk, tāpēc, ka viņa bieži vien nonāk tādās situācijās, kuras viņa nespēj kontrolēt.
-Tavas attiecības ar Pennu Badžliju tiek pastāvīgi iztirzātas dzeltenajā presē. Jums nav grūti, ka žurnālisti jums pastāvīgi seko?
Bleika: Mēs vienkārši nestāstam neko presei un cenšamies neuzturēties vietās, kur apgrozās preses pārstāvji. Tas nav nemaz tik grūti, jo mēs daudz strādājam un neinteresējamies par ballītēm un piesaistīto uzmanību sev. Mums nav ko slēpt, bet mēs netaisāmies arī visus izklāstīt presei, kurā ir tik daudz baumu un intrigu. Lai raksta ko grib. Mēs dzīvojam savu patstāvīgo dzīvi, kurā mums neviens nav vajadzīgs. Bet šīs melnās baumas palīdz GG seriālam turēties augšgalā, tāpēc, lai cik tas būtu dīvaini, šajā visā ir arī sava labā puse.
-Tev neliekas, ka tava dzīve ir dīvaina, jo tu taču nevēlējies kļūt par aktrisi?
Bleika: Dažreiz. Visa mana dzīve bija saplānota, ieskaitot iestāšanos Stenfordā un diploma iegūšana. Es piedzimu aktieru ģimenē, tāpēc vēlojos sev pavisam citu dzīvi. Aktiermāksla man nebija tuva sirdij, jo ar to mana ģimene pelnīja sev iztiku. Mani vecāki nebija slaveni un nedzīvoja Ņujorkā. Es kļuvu par aktrisi, jo mans brālis, kurš jau bija kļuvis par aktieri, mani uz to pamudināja. Viņš bija pārliecināts, ka no manis iznāks laba aktrise.
-Tev patīk tā uzmanība, ko tu iegūsti kā stila ikona?
Bleika: Protams, tas glaimo, bet par to visu man jāpasakās Gossip Girl. Dažreiz es jūtu spriedzi, jo man visu laiku sevi jāuztur formā un jābūt uzdevuma augstumos. Tikai nesen es pilnībā sāku sev patikt, jo pirms tam, man likās, ka esmu parāk resna, gara un tādā garā. Tagad man ir daudz vieglāk pozēt fotogrāfiem, jo es gūstu gandarījumu no paša procesa. Lai saprastu sevi un savu dzīvi ir nepieciešams laiks, neatkarīgi vai tu strādā 15 stundas dienā vai mācies augstskolā. Tagad es esmu laimīga un vēlos baudīt visu, kas ar mani notiek.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru